28.jūnijā plkst. 13.00 – 15.00
Cena: 70 € + PVN
Ja no viena uzņēmuma būs vairāki dalībnieki, tiks piešķirta atlaide.
Pasniedzēja: Zanda Rubene, LU profesore
Seminārs notiks klātienē.

PROGRAMMA

Vai dzīve, ko dzīvojam, ir mūsu “pašu” dzīve? Šis pirms vairākām desmitgadēm filosofa Vilhelma Šmida uzdotais jautājums 21. gadsimta trešajā desmitgadē ir ieguvis jaunu jēgu – apmēram pēdējos 20 gados, kopš internets kļuvis par cilvēka ikdienas instrumentu, arvien skaidrāka kļūst apjausma, ka pamazām zaudējam kaut ko ļoti būtisku. Te ir runa ne tikai par mūsu pašu, bet arī par mūsu bērnu dzīvi. Un pats galvenais – runa ir par to, ka ir pienācis brīdis, kurā Rietumu cilvēks ir atskārtis, ka tehnoloģijas, kas radītas mūsu dzīves uzlabošanai, pamazām sāk to nomākt. Pētnieki uzsver, ka tehnoloģijas mūsu dzīvē ir ienākušas uz palikšanu, tāpēc svarīgi saprast, kā tās izmantot gudri, nepazaudējot iespēju dzīvot skaistu un piepildītu dzīvi.

Mūsdienu dzīvesmākslā arvien vairāk tiek uzsvērts, ka laime ir tajā, ka kaut kā ir mazāk  (there`s a happiness in having less), un, ka būtībā “mazāk ir vairāk”. Un patiešām – sabiedrībā arvien pieaug dažādu atteikšanās veidu jeb askēzes praktizēšanas popularitāte, piemēram, meditācija, apzinātības vingrinājumi utt., kas ir uzskatāms pierādījums tam, ka cilvēki izjūt nepieciešamību sakārtot savu dzīvi, lai no jauna atrast zaudētās kopsakarības.

Ilgtermiņa digitālās askēzes prakse ir digitālais minimālisms, kas nozīmē laika un telpas atsvabināšana mums pašiem un digitālā jēgpilna izmantošana, tas ir un noteiktu rituālu, ieradumu un principu izstrādi digitālo paradumu sakārtošanai ar nodomu to turpināt, nevis īstenot kādu laika nogriezni. Digitālais minimālisms paredz iezīmēt ilgtspējīgas robežas, izstrādāt rutīnu un ievērot režīmu, lai integrētu digitālos rīkus savā dzīvē, nevis savu dzīvi tajos. Digitālā minimālisma pētnieki, apgalvo, ka skaista dzīve digitālajā laikmetā ir iespējama, taču šī mērķa sasniegšanai nepieciešama drosme mainīties un nebēgt no sevis, kā arī pašdisciplīna.